Divpalātu parlaments
Divpalātu parlaments ir likumdevējs, kas ir sadalīts divās atsevišķās asamblejās, kamerās vai palātās. Divpalātu likumdevējs atšķiras no vienpalātas parlamenta, kurā visi locekļi apspriežas un balso kā viena grupa. Kopš 2022. gada aptuveni 40% no pasaules nacionālajām likumdevēja iestādēm ir divpalātu parlamenti, savukārt vienpalātas likumdošanas orgāni sastāda 60% no nacionālajiem parlamentiem.[2] Kopš 1970. gadiem divpalātu likumdevēju skaits ir ievērojami palielinājies pēc divpalātu likumdevēju izplatības pasaulē lejupslīdes perioda 20. gadsimta sākumā.[3][4][5]
Valstis ar vienpalātas parlamentu
Valstis ar vienpalātas parlamentu un likumapspriedes institūciju
Parlamenta nav
Bieži vien abu divpalātu likumdevēja palātu locekļi tiek ievēlēti vai atlasīti, izmantojot dažādas metodes, kas dažādās valstīs atšķiras. Tas bieži vien var novest pie tā, ka abām palātām ir ļoti atšķirīgs locekļu sastāvs un skaits.
Primāro tiesību aktu pieņemšanai bieži vien ir nepieciešams vienlaicīgs vairākums — katras likumdevēja palātas locekļu vairākuma apstiprinājums. Šādā gadījumā likumdevēju varu var saukt par perfekta divpalātu režīma piemēru. Tomēr daudzās parlamentārās un pusprezidentālās sistēmās palāta, kurai ir pakļauta izpildvara (piemēram, Apvienotās Karalistes Pārstāvju palāta un Francijas Nacionālā asambleja), var ignorēt otru palātu (piemēram, Apvienotās Karalistes Lordu palātu un Francijas Senātu), un to var uzskatīt par perfekta divpalātu režīma piemēru. Dažas likumdošanas iestādes atrodas starp šīm divām pozīcijām, un viena palāta var ignorēt otru tikai noteiktos apstākļos.
Divpalātu likumdevēju vēsture
labotApvienotās Karalistes parlamentu bieži dēvē par "Parlamentu māti" (patiesībā tas ir neprecīzs Džona Braita citāts, kurš 1865. gadā atzīmēja, ka "Anglija ir Parlamentu māte"), jo Britu parlaments ir bijis paraugs lielākajai daļai citu parlamentāro sistēmu, un tā pieņemtie akti ir radījuši daudzu citu valstu parlamentus.[6]
Britu divpalātu sistēmas pirmsākumi meklējami 1341. gadā Anglijas Karalistē, kad Pārstāvju palāta pirmo reizi sanāca atsevišķi no muižniecības un garīdzniecības, faktiski izveidojot augšpalātu un apakšpalātu, kura sastāvēja no bruņiniekiem un birģeriem. Šī augšpalāta no 1544. gada kļuva pazīstama kā Lordu palāta, bet apakšpalāta kļuva par Pārstāvju palātu, kuras kopā sauc par Parlamenta palātām.
Divpalātu sistēmas pamatojums un kritika
labotFederatīvās valstis divpalātu sistēmu bieži ir pieņēmušas kā neveiklu kompromisu starp esošo varu, kas vienlīdzīgi pieder katram štatam vai teritorijai, un demokrātiskāku proporcionālu tautas ievēlētu likumdevēja varu.[7] Valstīs, kas apsver atšķirīgu konstitucionālu kārtību, kas varētu nodot varu jaunām grupām, divpalātu sistēmu varētu pieprasīt pašlaik hegemoniskās grupas, kas citādi novērstu jebkādas strukturālas izmaiņas (piemēram, militārās diktatūras, aristokrātijas).
Pieaugošā izpratne par pārstāvniecības jēdziena sarežģītību un mūsdienu likumdevēju daudzfunkcionālo raksturu varētu sniegt sākotnējus jaunus pamatojumus otrajām palātām, lai gan tās parasti joprojām ir apstrīdētas institūcijas tādā veidā, kā pirmās palātas tādas nav. Politisku strīdu piemērs attiecībā uz otro palātu ir bijušas debates par Kanādas Senāta pilnvarām vai Francijas Senāta vēlēšanām.[8]
Attiecības starp abām palātām atšķiras: dažos gadījumos tām ir vienāda vara, savukārt citos viena palāta (tieši ievēlētā apakšpalāta ar proporcionālu pārstāvniecību)[7] ir nepārprotami pārāka savās pilnvarās. Pirmajā gadījumā parasti ir federatīvās valstīs un tajās, kurās pastāv prezidentālisms. Otrajā gadījumā parasti ir unitārās valstīs, kurās pastāv parlamentārisms. Pastāv divas domu plūsmas: kritiķi uzskata, ka divpalātu sistēma apgrūtina jēgpilnu politisko reformu sasniegšanu un palielina strupceļa risku, īpaši gadījumos, kad abām palātām ir līdzīgas pilnvaras, savukārt atbalstītāji apgalvo, ka divpalātu modeļa nodrošinātā valsts varas dalīšanas priekšrocības, kas, viņuprāt, palīdz novērst nepārdomātu likumdošanu.
Piezīmes un atsauces
labotPiezīmes
labotAtsauces
labot- ↑ Reuter, Konrad (2003). "Zweite Kammer?". Bundesrat und Bundesstaat: Der Bundesrat der Bundesrepublik Deutschland(PDF) (in German) (12th ed.). Berlin: Direktor des Bundesrates. p. 50. ISBN 3-923706-22-7. Archived from the original (PDF) on 2007-06-28. Retrieved 2007-01-04. Im Ausland wird ein solches parlamentarisches System im Allgemeinen als Zweikammer- System bezeichnet. Für Bundestag und Bundesrat ist dagegen eine gemeinsame Bezeichnung nicht allgemein üblich, und es ist sogar umstritten, ob der Bundesrat eine Zweite Kammer ist. (Latviski: Ārzemēs šādu parlamentāro sistēmu parasti sauc par divpalātu sistēmu. Bundestāgam un Bundesrātam šāds kopīgs apzīmējums nav ierasts, un ir pat strīdīgs jautājums par to, vai Bundesrāts vispār ir otrā palāta.)
- ↑ «IPU PARLINE database: Structure of parliaments». ipu.org. 2022. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 3. maijs. Skatīts: 2015. gada 25. oktobris.
- ↑ «Report on Bicameralism - Venice Commission of the Council of Europe - www.coe.int». Venice Commission of the Council of Europe (en-GB). Skatīts: 2026-08-18.
- ↑ Coakley, John (December 2014). "The Strange Revival of Bicameralism". Journal of Legislative Studies 20 (4): 542–572. doi:10.1080/13572334.2014.926168. ISSN 1357-2334.
- ↑ «Bicameralism around the World : position and prospect». Sénat (franču). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2024-02-25. Skatīts: 2026-08-18.
- ↑ F. Leslie Seidle, David C. Docherty. Reforming parliamentary democracy. McGill-Queen's University Press, 2003. 3. lpp. ISBN 9780773525085.
- 1 2 D. Wirls. The Senate : From White Supremacy to Governmental Gridlock. University of Virginia Press, 2021. ISBN 978-0-8139-4689-4.
- ↑ «Sénat, le triomphe de l’anomalie». www.liberation.fr (franču). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 15. janvārī. Skatīts: 2026. gada 26. septembrī.
Ārējās saites
labot
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Divpalātu parlaments.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)