Aizsardzības mūris

No kreisās uz labo: Konstantinopoles mūri, Adriāna valnis, Avilas mūri, Pingjao un Naņdzjinas mūri, Lielā Ķīnas mūra divas sekcijas, Dubrovnikas pilsētas mūri, Bagdādes vārti, Džaisalmēras fortu aizsargmūri.

Aizsardzības mūris, aizsargmūris jeb pilsētas mūris ir nocietinājums, ko parasti izmanto, lai aizsargātu pilsētu, ciematu vai citu apdzīvotu vietu no potenciāliem uzbrucējiem. Mūri var būt gan vienkāršas palisādes vai zemes nocietinājumi, gan plaši militāri cietokšņi, piemēram, kurtīnes ar torņiem, bastioniem un vārtiem piekļuvei pilsētai. No seniem laikiem līdz mūsdienām tos izmantoja, lai norobežotu un aizsargātu apmetnes. Parasti tos sauc par pilsētas mūriem, lai gan bija arī mūri, piemēram, Lielais Ķīnas mūris, Adriāna valnis un Atlantijas valnis, kas sniedzās tālu aiz pilsētas robežām un kurus izmantoja, lai iežogotu reģionus vai iezīmētu teritoriālās robežas.

Senie mūri gandrīz vienmēr ir mūrētas konstrukcijas, lai gan zināmi arī ķieģeļu un koka varianti. Atkarībā no pilsētas vai apmetnes apkārtnes topogrāfijas, kuru paredzēts aizsargāt, mūrī var iekļaut reljefa elementus, piemēram, upes vai piekrastes līnijas, lai uzlabotu aizsardzību.

Mūrus varēja šķērsot tikai ieejot attiecīgajos pilsētas vārtos, kurus bieži papildina torņi. Lai gan masīvo mūru celtniecības prakse sakņojas aizvēsturē, tā pilnveidojās pilsētvalstu veidošanās laikā, un mūru celtniecība turpinājās viduslaikos un arī vēlāk atsevišķās Eiropas daļās.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Aizsardzības mūris.

• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)