detego

Latin

Etymology

Etymology tree

Proto-Indo-European *de

Proto-Indo-European *-h₁

Proto-Indo-European *déh₁

Proto-Italic *dē

Latin dē

Latin dē-

Proto-Indo-European *(s)teg-

Proto-Indo-European *-eti

Proto-Indo-European *(s)tégeti

Proto-Italic *tegō

Latin tegō

Latin dētegō

From dē- + tegō (“cover, hide”).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): [ˈdeː.tɛ.ɡoː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [ˈdɛː.te.ɡo]

Verb

dētegō (present infinitive dētegere, perfect active dētēxī, supine dētēctum); third conjugation

1. (literally) to uncover, take off
2. to reveal, disclose, detect, expose

Conjugation

   Conjugation of dētegō (third conjugation)

indicative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	dētegō		dētegis		dētegit		dētegimus		dētegitis		dētegunt
	imperfect	dētegēbam		dētegēbās		dētegēbat		dētegēbāmus		dētegēbātis		dētegēbant
	future	dētegam		dētegēs		dēteget		dētegēmus		dētegētis		dētegent
	perfect	dētēxī		dētēxistī		dētēxit		dētēximus		dētēxistis		dētēxērunt, dētēxēre
	pluperfect	dētēxeram		dētēxerās		dētēxerat		dētēxerāmus		dētēxerātis		dētēxerant
	future perfect	dētēxerō		dētēxeris		dētēxerit		dētēxerimus		dētēxeritis		dētēxerint
passive	present	dētegor		dētegeris, dētegere		dētegitur		dētegimur		dētegiminī		dēteguntur
	imperfect	dētegēbar		dētegēbāris, dētegēbāre		dētegēbātur		dētegēbāmur		dētegēbāminī		dētegēbantur
	future	dētegar		dētegēris, dētegēre		dētegētur		dētegēmur		dētegēminī		dētegentur
	perfect	dētēctus + present active indicative of sum
	pluperfect	dētēctus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	dētēctus + future active indicative of sum
subjunctive		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	dētegam		dētegās		dētegat		dētegāmus		dētegātis		dētegant
	imperfect	dētegerem		dētegerēs		dētegeret		dētegerēmus		dētegerētis		dētegerent
	perfect	dētēxerim		dētēxerīs		dētēxerit		dētēxerīmus		dētēxerītis		dētēxerint
	pluperfect	dētēxissem		dētēxissēs		dētēxisset		dētēxissēmus		dētēxissētis		dētēxissent
passive	present	dētegar		dētegāris, dētegāre		dētegātur		dētegāmur		dētegāminī		dētegantur
	imperfect	dētegerer		dētegerēris, dētegerēre		dētegerētur		dētegerēmur		dētegerēminī		dētegerentur
	perfect	dētēctus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	dētēctus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	—		dētege		—		—		dētegite		—
	future	—		dētegitō		dētegitō		—		dētegitōte		dēteguntō
passive	present	—		dētegere		—		—		dētegiminī		—
	future	—		dētegitor		dētegitor		—		—		dēteguntor
non-finite forms		infinitive						participle
		active			passive			active			passive
present		dētegere			dētegī			dētegēns			—
future		dētēctūrum esse			dētēctum īrī			dētēctūrus			dētegendus, dētegundus
perfect		dētēxisse			dētēctum esse			—			dētēctus
future perfect		—			dētēctum fore			—			—
perfect potential		dētēctūrum fuisse			—			—			—
verbal nouns		gerund								supine
		genitive		dative		accusative		ablative		accusative		ablative
		dētegendī		dētegendō		dētegendum		dētegendō		dētēctum		dētēctū

Related terms

• dētēctiō
• dētēctor
• dētēctus
• tegō

Descendants

• →? Albanian: dëftoj (possibly)
• → English: detect
  • → Catalan: detectar
  • → French: détecter
    • → Dutch: detecteren
  • → Portuguese: detectar, detetar (Portugal)
  • → Romanian: detecta
  • → Spanish: detectar

References

• “detego”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “detego”, in Charlton T. Lewis (1891), An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• “detego”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.